Par ESO

Eiropas Dienvidu observatorija ESO (European Southern Observatory) ir galvenā starpvaldību astronomijas organizācija Eiropā un pasaules visproduktīvākā astronomiskā observatorija. ESO piedāvā astronomiem augstākā līmeņa pētniecības iekārtas, un to atbalsta Austrija, Beļģija, Brazīlija, Čehija, Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Vācija un Zviedrija. Dažas citas valstis ir izrādījušas interesi par līdzdalību.

Lai gan ESO Galvenā pārvalde, kas ietver organizācijas zinātnisko, tehnisko un administratīvo centru, atrodas Garhingā netālu no Minhenes, Vācijā, papildus pie otra centra Santjago ESO izmanto teleskopus trīs novērošanas vietās Čīlē. Lasiljā (La Silla) darbojas vairāki vidēja lieluma optiski teleskopi, tostarp veiksmīgākais mazo masu citplanētu meklētājs. Ļoti lielais teleskops VLT (Very Large Telescope) − pasaulē vismodernākā redzamās gaismas astronomiskā observatorija atrodas 2600 m augstā Paranala kalnā, kur arī darbojas VLT interferometrs un abi debess apskata teleskopi VST un VISTA. Trešā vieta ir 5000 m augstais Čahnantoras līdzenums (Llano de Chajnantor) netālu no pilsētiņas San Pedro de Atacama. Šeit darbojas APEX submilimetru radioteleskops un novatoriskais 12 m diametra īsviļņu antenu milzu režģis ALMA tiek veidots sadarbībā ar Ziemeļameriku, Austrumāziju un Čīli.

ESO plāno Eiropas Ārkārtīgi lielo optiskā un tuvā infrasarkanā diapazona teleskopu E-ELT, kas ar savu apmēram 40 metru spoguļa izmēru kļūs par „pasaulē lielāko pret debesīm vērsto aci”.

Dalībvalstis ESO iegulda aptuveni 143 miljonus eiro gadā, un ESO nodarbina ap 730 cilvēku.

Veidojot un vadot pasaules jaudīgākos virszemes astronomiskos teleskopus, dodot iespēju veikt svarīgus zinātniskus atklājumus, ESO piedāvā daudzas iespējas dažādu tehnoloģiju attīstībai, komerclīgumu slēgšanai un ir iespaidīga izdevība Eiropas rūpniecībai.

HQ Garching