ESO, ātri caurskatot

Astronomiju bieži raksturo kā vecāko zinātni, un nav nekādu šaubu, ka skats uz majestātisko Putnu Ceļa jeb Piena Ceļa zvaigžņu joslu, – kā tā skaidrā naktī stiepjas pāri debesīm − ir bijis iedvesmojošs cilvēkiem jebkurā laikā vai kultūrā. Šodien astronomija izceļas kā viena no modernākajām un dinamiskākajām zinātnēm, izmantojot dažas no visattīstītākajām tehnoloģijām un izsmalcinātām metodēm, kas vispār pieejamas zinātniekiem. Un mūsu laikmets ir aizraujošs astronomijā: tehnoloģija tagad ļauj mums pētīt objektus Visuma vistālākās malās un atrast liecības par planētām ap citām zvaigznēm. Mēs varam sākt atbildēt uz fundamentālu jautājumu, kas spēj aizraut ikvienu no mums: vai mēs esam vieni Visumā?

Paranal ObservatoryESO ir pasaulē izcilākā starpvaldību zinātnes un tehnoloģijas organizācija astronomijā. Tā veic tālejošu programmu, kas projektē, konstruē un izmanto jaudīgas astronomiskas novērošanas iekārtas uz Zemes, lai padarītu iespējamus svarīgus zinātniskus atklājumus. ESO arī ir vadošā loma astronomisko pētījumu sadarbības veicināšanā un organizēšanā.

ESO izmanto trīs unikālas pasaules līmeņa novērošanas vietas Atakamas tuksneša apvidū Čīlē: Lasilja (La Silla), Paranala kalns un Čahnantor (Chajnantor). ESO pirmā vieta ir Lasilja, 2400 m augsts kalns 600 km uz ziemeļiem no Santjago. Tas ir aprīkots ar vairākiem optiskiem teleskopiem ar spoguļu diametru līdz 3.6 metriem. Turienes 3.5 metru Jaunās tehnoloģijas teleskops NTT (New Technology Telescope) uzsāka jaunu secību teleskopu inženierzinātnēs un dizainā, bija pirmais pasaulē, kur ar datorvadību kontrolēja un izmainīja galvenā spoguļa formu. Šī ESO paspārnē attīstītā tehnoloģija tagad tiek pielietota vairumam pasaules pašreizējo lielo teleskopu. ESO 3.6 metru teleskops tagad ir mājvieta pasaules izcilākajam citplanētu meklētājam HARPS (High Accuracy Radiak Velocity Planet Searcher), spektrogrāfam ar nepārspētu precizitāti.

Kamēr Lasilja turpina būt astronomijas priekšplānā un joprojām ir pasaulē otrā zinātniski visproduktīvākā virszemes astronomijā, 2600 m augstais Paranala kalns ar savu Ļoti lielo teleskopu kompleksu VLT (Very Large Telescope) tagad ir Eiropas astronomijas aprīkojuma flagmanis. Paranala kalns atrodas kādus 130 km uz dienvidiem no Antofagastas pilsētas Čīlē, 12 km iekšzemē no Klusā okeāna krasta, vienā no pasaules sausākajiem apgabaliem. Zinātniskā darbība te sākās 1999. gadā un devusi rezultātus daudzās ļoti veiksmīgās pētniecības programmās.

Balstoties uz jaunākajām tehnoloģijām, VLT ir pats neparastākais teleskops. Tas nav tikai viens, bet četru „teleskopu vienību” komplekss, katrs ar galveno spoguli 8.2 m diametrā. Jau ar vienu šādu teleskopu ļoti blāvu debess objektu attēlus līdz pat 30. zvaigžņu lielumam var iegūt vienas stundas ekspozīcijā. Tas atbilst objektu redzēšanai, kas ir četri miljardi reižu vājāki nekā tie, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci. VLT kompleksā ietilpst arī četri papildu pārvietojami 1,8 metru diametra palīgteleskopi.

Viena no VLT visaizraujošākajām iespējām ir to izmantot kā milzīgu optisku interferometru (VLT interferometrs vai VLTI). Tas tiek veikts, vienlaikus kombinējot gaismu no vairākiem teleskopiem – vai nu lielajām teleskopu vienībām vai palīgteleskopiem. Šajā interferometriskajā režīmā teleskopa redzes spēja kļūst tikpat asa kā teleskopam, kura izmērs atbilst attālumam starp visattālākajiem spoguļiem. Izmantojot VLTI ar palīgteleskopiem, šis izmērs sasniedz 200 metru.

Katru gadu ap 2000 pieteikumu tiek iesniegti ESO teleskopu izmantošanai, pieprasot četras līdz sešas reizes vairāk novērošanas nakšu nekā ir pieejamas. ESO ir pasaules ražīgākā astronomiskā observatorija, kas katru gadu izpaužas daudzās recenzētās publikācijās: tikai 2010. gadā vairāk nekā 750 tādu darbu tika iespiests, balstoties uz ESO iegūtiem novērojumiem.

ALMA (Atacama Large Millimter/submillimeter Array) – Atakamas Lielais milimetru viļņu antenu režģis – lielākais virszemes esošais astronomijas projekts ir revolucionāra iekārta pasaules astronomijai. ALMA ietvers kompleksu ar 66 lielām 12-metrīgām un 7-metru diametra antenām milimetru un submilimetru viļņu novērosanai. ALMA celtniecība sākās 2003. gadā, zinātniskie novērojumi – 2011. gadā. ALMA atrodas uz 5000 m augstās Čahnantoras (Llano de Chajnantor) plakankalnes – vienā no augstākajām astronomisko observatoriju vietām pasaulē. ALMA projekts ir līdzdalība starp Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku sadarbībā ar Čīli. ESO ir Eiropas partneris ALMA. Čahnantora ir arī mājvieta 12-metrīgajam APEX milimetru un submilimetru teleskopam, ko pārvalda ESO kā Onsalas Kosmiskās observatorijas (Zviedrija), Maksa Planka Radioastronomijas institūta (Vācija), tā ESO interesēs.

Nākamais solis pēc VLT būs uzbūvēt Eiropas Ārkārtīgi lielo optisko/infrasarkano teleskopu (E-ELT) ar galveno spoguli ap 40 metru diametrā. E-ELT kļūs „pasaules lielākā acs pret debesīm” − lielākais optiskā/tuvā infrasarkanā diapazona teleskops pasaulē, − un ESO gatavo tās detalizēto celtniecības plānu kopā ar Eiropas zinātnisko kopienu. E-ELT uzsāks daudzus no neatliekamākajiem neatrisinātajiem astronomijas jautājumiem. Iespējams, tas spēs tikpat radikāli izmainīt mūsu izpratni par Visumu kā Galileja teleskops pirms 400 gadiem. Galīgais lēmums par tā celtniecību tiek gaidīts 2012. gadā ar ieceri, lai tas varētu sākt darboties nākamās desmitgades sākumā.

ESO Galvenā pārvalde atrodas Garhingā, netālu no Minhenes, Vācijā. Tas ir zinātniskais, tehniskais un administratīvais ESO centrs, kur tiek veiktas tehniskās attīstības programmas, lai nodrošinātu savas observatorijas ar pašiem modernākajiem instrumentiem.