Gamma staru uzliesmojumi

Viena no visenerģētiskākajām parādībām Visumā

ESO ObservationsGamma staru uzliesmojumi ir ļoti enerģētiski sprādzieni, kas ilgst no mazāk par sekundi līdz dažām minūtēm – tikai acumirklis kosmoloģiskos mērogos. Ir zināms, ka tie notiek ļoti lielos attālumos no Zemes, līdz pat novērojamā Visuma robežām.

Ar VLT ir novērota vistālāk zināmā gamma staru uzliesmojuma blāzma. Izmērot sarkano nobīdi 8.2, gaisma no šī ļoti attālā astronomiskā avota līdz mums ir ceļojusi vairāk nekā 13 miljardu gadu. Tādējādi tas redzams no laika, kad Visums bija jaunāks par 600 miljoniem gadu vai mazāk nekā piecus procentus no pašreizējā vecuma. Tas dažās sekundēs izstarojis 300 reižu vairāk enerģijas nekā mūsu Saule izstaros visā tās vairāk nekā 10 miljardu gadu garajā mūžā. Gamma staru uzliesmojumi tāpēc ir visspēcīgākie sprādzieni Visumā kopš Lielā Sprādziena. Skatīt ESO Paziņojumu presei eso0917.

Pētnieki jau ilgu laiku ir mēģinājuši atklāt šo sprādzienu būtību. Novērojumi liecina, ka tie rodas divos veidos − īstermiņa (īsāki nekā dažas sekundes) un ilgtermiņa − un bija aizdomas, ka tos izraisa divi dažādi kosmiski notikumi.

2003. gadā astronomi, izmantojot ESO teleskopus, spēlēja galveno lomu, lai saistītu ilgtermiņa gamma staru uzliesmojumus ar masīvu zvaigžņu beidzamajām eksplozijām, zināmu kā „hipernovas”. Veselu mēnesi sekojot notikuša sprādziena atskaņai, viņi parādīja, ka gaismai ir līdzīgas īpašības kā tai no pārnovām, kas rodas, masīvai zvaigznei uzsprāgstot savas dzīves beigās. Skatīt ESO Paziņojumu presei eso0318.

2005. gadā ESO teleskopi pirmo reizi reģistrēja redzamās gaismas atblāzmu pēc īstermiņa gamma staru uzliesmojuma. Izsekojot šo gaismu trīs nedēļas, astronomi pierādīja, ka īstermiņa uzliesmojumi − atšķirībā no ilgtermiņa − nevar būt hipernovu izraisīti. Tā vietā tiek uzskatīts, ka tos izraisa neitronu zvaigžņu vai melno caurumu piespiedu apvienošanās. Skatīt ESO Paziņojumu presei eso0541.