Ļoti vecas zvaigznes

Visuma vecuma noteikšana

"Spektri, kas iegūti no šīs salīdzinoši blāvās zvaigznes, ir absolūti lieliski − tik tiešām ir tādas kvalitātes, kas vēl nesen bija iespējami tikai ar aci saskatāmām zvaigznēm. Lai gan tā vāja, urāna līniju var izmērīt ar ļoti labu precizitāti."

Rodžers Keirels (Roger Cayrel), Parīzes observatorija
ESO Observations

Astronomi ir izmantojuši Ļoti lielo teleskopu VLT, lai veiktu vienreizējus mērījumus, kas paver ceļu uz neatkarīgu Visuma vecuma noteikšanu. Pirmo reizi tika izmērīts radioaktīvā urāna-238 izotopa daudzums, zvaigznē, kas dzimusi, kad Piena Ceļš – Galaktika, kurā mēs dzīvojam, vēl tikai veidojās. Skatīt ESO Paziņojumu presei eso0106.

Līdzīgi oglekļa metodei arheoloģijā tikai daudz garākiem laika posmiem šis urāna „pulkstenis” mērī zvaigznes vecumu. Tas rāda, ka zvaigzne ir 12.5 miljardus gadu veca. Tā kā zvaigzne nevar būt vecāka par pašu Visumu, tad Visumam ir jābūt vēl vecākam. Tas saskan ar to, ko mēs zinām no kosmoloģijas, kas dod Visuma vecumu kā 13.7 miljardus gadu. Zvaigznei un mūsu Galaktikai vajadzēja izveidoties ļoti drīz pēc Lielā Sprādziena.

Vēl viens rezultāts piespiež astronomisko tehnoloģiju pie tās robežām un izgaismo senos laikus Piena Ceļa galaktikā. Astronomi veica pirmos mērījumus, lai noteiktu berilija saturu divās zvaigznēs kādā lodveida kopā. To darot, viņi pētīja agrīno fāzi starp to laiku, kad pirmās Piena Ceļa zvaigznes veidojušās, un to, kad šī zvaigžņu kopa. Viņi atrada, ka pirmās paaudzes zvaigznēs Piena Ceļa galaktikā izveidojās pavisam drīz pēc 200 miljonu gadu garo „viduslaiku” (‘Dark Ages’) beigām, kas sekoja Lielajam Sprādzienam. Skatīt ESO Paziņojumu presei eso0425.