ALMA

Meklējot mūsu kosmisko izcelsmi

Augstu Čahnantura (Llano de Chajnantor) plakankalnē Čīles Andu kalnos Eiropas Dienvidu observatorija ESO kopā ar saviem starptautiskajiem partneriem ceļ Atakamas Lielo milimetru antenu režģi ALMA – vismodernāko teleskopu kompleksu, lai pētītu gaismu no aukstākajiem objektiem Visumā. Šai gaismai viļņu garumi ir ap milimetru, starp infrasarkano gaismu un radioviļņiem, tāpēc tas pazīstams kā milimetru un submilimetru starojums. Tas ir lielākais esošais astronomiskais projekts uz Zemes.

Kas ir submilimetru astronomija?

Gaisma šajā diapazonā nāk no milzīgiem aukstiem mākoņiem starpzvaigžņu telpā ar temperatūrām tikai daži desmiti grādu virs absolūtās nulles un no dažām visagrākajām un vistālākajām galaktikām Visumā. Astronomi var to izmantot, lai pētītu ķīmiskos un fizikālos apstākļus molekulu mākoņos − blīvos gāzu un putekļu apgabalos, kur dzimst jaunas zvaigznes. Bieži vien šie Visuma apgabali redzamajā gaismā ir tumši un blāvi, bet tie spoži spīd milimetru un submilimetru spektra daļā.

Kāpēc celt ALMA augstu Andu kalnos?

Milimetru un submilimetru starojums atver logu uz noslēpumaino auksto Visumu, bet ūdens tvaiki Zemes atmosfērā stipri absorbē starojumu no kosmosa. Teleskopi šāda veida astronomijai jāizvieto augstās, sausās vietās tādās kā 5000 m augstā Čahnantura plakankalne, viena no augstākajām astronomiskas observatorijas vietām uz Zemes.

ALMA novietojums kādus 50 km uz austrumiem no pilsētiņas San Pedro de Atacama Čīles ziemeļos ir viena no sausākajām vietām uz Zemes. Astronomi te atrod nepārspētus novērošanas apstākļus, bet viņiem jādarbojas ar novērošanu ļoti grūtos apstākļos. Čahnantura ir vairāk nekā 750 m augstāk par Maunakea observatoriju Havaju salās un par 2400 m augstāk nekā VLT Paranala kalnā.

ALMA darbosies kā novatoriskas konstrukcijas viens teleskops, kam sākotnēji būs 66 augstas precizitātes antenas, paredzētas viļņu garumiem no 0.3 līdz 9.6 mm. Tā galveno režģi veidos piecdesmit antenas 12 metru diametrā, kas darbosies kopā kā viens pats teleskops − interferometrs. To papildinās kompakts četru 12-metru un divpadsmit 7-metru antenu režģis. Šīs 66 ALMA antenas var izvietot dažādās konfigurācijās, mainot maksimālo attālumu starp antenām no 150 metriem līdz pat 16 kilometriem, kas piešķirs ALMA jaudīgas iespējas mainīt attēlu palielinājumu (kā mainīgs fotoobjektīvs). Tas būs spējīgs iedziļināties Visumā milimetru un submilimetru viļņu garumos ar nebijušu jutību un izšķirtspēju, ar redzi līdz desmit reizes asāku nekā Habla kosmiskajam teleskopam un, papildinot attēlus, kas iegūti ar VLT interferometru.

ALMA ir visspēcīgākais teleskops aukstā Visuma − molekulāro gāzu un putekļu, kā arī Lielā Sprādziena reliktā starojuma novērošanai. ALMA pētīs, no kādām sastāvdaļām veidojas zvaigznēs, planētu sistēmas, galaktikas un pati dzīvība. Apgādājot zinātniekus ar detalizētiem zvaigžņu un planētu attēliem, kas dzimušas gāzu mākoņos mūsu Saules sistēmas tuvumā, un atklājot attālas galaktikas to veidošanās gaitā novērojamā Visuma malā (kuru redzam, kāds tas bija pirms apmēram desmit miljardiem gadu), tas ļaus astronomiem uzsākt dažus no dziļākajiem jautājumiem par mūsu kosmisko izcelsmi.

ALMAs celtniecību paredzēts pabeigt 2013. gadā, bet pirmos zinātniskos novērojumus ar daļēji pabeigtu režģi uzsāka jau 2011. gadā.

ALMA projekts ir Eiropas, Ziemeļamerikas un Austrumāzijas līdzdalība sadarbībā ar Čīles Republiku. ALMA Eiropā finansē ESO, Ziemeļamerikā ASV Nacionālais zinātnes fonds (NSF) sadarbībā ar Kanādas Nacionālo pētniecības padomi (NRC) un Austrumāzijā Japānas nacionālie dabaszinātņu institūti (NINS) sadarbībā ar Taivānas Nacionālo zinātnes padomi (NSC) un Academia Sinica (AS) Taivānā. ALMA celtniecību un darbību vada no Eiropas ESO, no Ziemeļamerikas – Nacionālā radioastronomijas observatorija (NRAO), ko pārvalda universitāšu asociācija (AUI) un no Austrumāzijas – Japānas Nacionālā astronomijas observatorija (NAOJ). Kopīgā ALMA observatorija (JAO) nodrošina vienotu vadību un pārvaldību ALMAs būvniecībā, nodošanu ekspluatācijā un darbībā.

Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzam apmeklēt ALMA tīmekļa vietni vai ESO ALMA projekta vietni. Vairāk attēlu un videoklipu ir pieejami ESO multimediju arhīvā.

ALMA Planetārija izrāde

„Meklējot mūsu kosmisko izcelsmi” („In Search for our Cosmic Origins”) − iedvesmojoša izrāde, kas iepazīstina ar ALMA, lielāko pašreizējo astronomisko projektu. Vairāk varat izlasīt www.cosmicorigins.org.

ALMA videoklips