Lasilja (La Silla)

ESO pirmā observatorija


La Silla

Lasiljas (La Silla) observatorija, 600 km uz ziemeļiem no Santjago Čīlē un 2400 metru virs jūras līmeņa, ir darbojusies kā ESO atbalsta punkts kopš 1960-iem gadiem. Šeit ESO izmanto dažus no visproduktīvākajiem 4-metru klases teleskopiem pasaulē.

3.5 metru Jaunās tehnoloģijas teleskops NTT (New Technology Telescope) ielika jaunus pamatus teleskopu inženierzinātnei un dizainam un bija pirmais pasaulē, kur dators kontrolē un izmaina galvenā spoguļa formu (aktīvā optika), tehnoloģija, kas tika attīstīta ESO paspārnē, bet tagad tiek pielietota vairumam pasaules pašreizējo lielāko teleskopu.

La SillaESO 3.6 metru teleskops tagad ir mājvieta pasaules izcilākajam citplanētu meklētājam: HARPS (High Accuracy Radial velocity Planet Searcher) – augstas precizitātes radiālo ātrumu planētu meklētājs, spektrogrāfs ar nepārspētu precizitāti.

Lasiljas observatorija ir pirmā pasaules klases observatorija, kurai piešķirts ISO9001 kvalitatīvās vadības sistēmas sertifikāts no Starptautiskās standartizācijas organizācijas. Vairākas ESO dalībvalstis arī izmanto Lasiljas infrastruktūru saviem specifiskiem projektiem, piemēram, Šveices 1.2 metru Leonarda Eilera (Leonhard Euler) teleskopu, t.s. ātrās acu kustības teleskopu (REM), gamma staru uzliesmojumu meklētāju TAROT, arī vairākas iekārtas kopīgai lietošanai kā, piemēram, MPG/ESO 2.2-metru un Dānijas 1.54-metru teleskopus. Ar 67 megapikseļu platleņķa kameru uz 2.2-metru teleskopa ir uzņemti daudzi apbrīnojami debess objektu attēli, no kuriem daži ir kļuvusi gandrīz par ikonām.

Ar aptuveni 300 recenzētām publikācijām gadā, kas balstās uz observatorijas novērojumiem, Lasilja patur vietu astronomijas priekšplānā. No Lasiljas ir nācis milzīgs skaits zinātnisko atklājumu, ieskaitot vairākus pirmatklājumus. HARPS spektrogrāfs ir neapstrīdams čempions zemas masas citplanētu atrašanā. Tas atrada sistēmu ap zvaigzni Gliese 581, kas satur, iespējams, pirmo zināmo klinšaino planētu apdzīvojamības zonā ārpus Saules sistēmas (eso0722). Vairākiem teleskopiem Lasiljā bija izšķiroša loma gamma staru uzliesmojumu − visspēcīgāko sprādzienu Visumā kopš Lielā Sprādziena − sasaistīšanā ar masīvu zvaigžņu eksplozijām. Kopš 1987. gada ESO Lasiljas observatorijai arī ir nozīmīga loma nesenās tuvākās pārnovas SN 1987A izpētē un attīstības sekošanā.

Lasiljas observatorija atrodas Čīles Atakamas tuksneša ārmalā, vienā no sausākajām un vientulīgākajām vietām pasaulē. Līdzīgi citām observatorijām šajā ģeogrāfiskajā apgabalā Lasilja atrodas tālu no gaismas piesārņojuma avotiem un tāpat kā Paranala observatorija, kur atrodas Ļoti lielais teleskops VLT, tā izbauda vienu no tumšākajām nakts debesīm uz Zemes.

Vairāk informācijas par instrumentiem, kas darbojas Lasiljā, ir pieejama atsevišķā lapā, kā arī atrodama no zinātnisko instrumentu lapas (Science Instruments).

Vairāk attēlu un videoklipu ir pieejami ESO multimediju arhīvā.

Lasilja videoklips

Lasilja Google kartē