//Font select and font size $FontName = Arial $FontSize = 30 //Character attributes (global) $Bold = FALSE $UnderLined = FALSE $Italic = FALSE //Position Control $HorzAlign = Center $VertAlign = Bottom $XOffset = 0 $YOffset = 0 //Contrast Control $TextContrast = 15 $Outline1Contrast = 8 $Outline2Contrast = 15 $BackgroundContrast = 0 //Effects Control $ForceDisplay = FALSE $FadeIn = 0 $FadeOut = 0 //Other Controls $TapeOffset = FALSE //$SetFilePathToken = <<:>> //Subtitles 00:00:00:00,00:00:04:19,4. No sudraba līdz silīcijam 00:00:05:20,00:00:09:00,Pirms 400 gadiem, kad G.Galilejs gribēja parādīt citiem, ko 00:00:09:02,00:00:13:00,viņš redz savā teleskopā, viņam tas bija jāuzzīmē. 00:00:13:02,00:00:16:06,Mēness bakurētainā seja. 00:00:16:08,00:00:20:10,Jupitera pavadoņu dejošana. 00:00:20:12,00:00:22:04,Saules plankumi. 00:00:22:06,00:00:24:04,Vai Oriona zvaigznes. 00:00:24:06,00:00:26:18,Savus zīmējumus viņš publicēja grāmatiņā 00:00:26:18,00:00:28:10,Zvaigžņu vēstnesis. 00:00:28:10,00:00:30:20,Tas bija vienīgais veids, kā parādīt savus atklājumus 00:00:30:22,00:00:32:10,citiem. 00:00:32:10,00:00:36:16,Vairāk kā divus gadsimtus astronomiem bija jāprot zīmēt. 00:00:36:18,00:00:39:00,Skatoties teleskopu okulāros, viņi rūpīgi 00:00:39:02,00:00:40:24,uzzīmēja to, kas redzams. 00:00:41:00,00:00:43:02,Sastingušu Mēness ainavu. 00:00:43:04,00:00:45:24,Vētru Jupitera atmosfērā. 00:00:46:00,00:00:49:00,Smalku gāzes plīvuru tālā miglājā. 00:00:49:02,00:00:52:08,Un dažreiz viņi pārsteidzīgi centās izskaidrot redzēto. 00:00:52:10,00:00:56:14,Tumšās līnijas uz Marsa virsmas viņi noturēja par kanāliem, 00:00:56:16,00:00:59:22,domādami, ka uz sarkanās planētas virsmas ir saprātīgas būtnes. 00:00:59:24,00:01:03:12,Tagad mēs zinām, ka šie kanāli ir optisks māns. 00:01:03:14,00:01:07:04,Astronomiem ļoti bija vajadzīgs objektīvs veids, kā reģistrēt 00:01:07:06,00:01:11:12,teleskopa savākto gaismu, pirms informācija par to 00:01:11:12,00:01:14:12,izgājusi caur viņu smadzenēm un viņu rakstāmrīkiem. 00:01:14:14,00:01:17:10,Te palīgā nāca fotografēšana. 00:01:18:18,00:01:21:04,Pirmā Mēness dagerotipija. 00:01:21:04,00:01:23:22,To ieguvis Henrijs Dreipers 1840. gadā. 00:01:23:22,00:01:27:06,Šai fotogrāfijai vēl nebija pat 15 gadu, kad astronomi 00:01:27:08,00:01:30:22,jau apjauta fotografēšanas revolucionārās iespējas. 00:01:30:22,00:01:33:02,Kā tad fotografēšana darbojas? 00:01:33:02,00:01:37:04,Fotogrāfiskās plates gaismjutīgā emulsija satur 00:01:37:06,00:01:39:10,sīkus sudraba halogēna graudiņus. 00:01:39:10,00:01:42:04,Ja tos patur gaismā, tie kļūst tumši. 00:01:42:04,00:01:44:20,Tādējādi iegūstams negatīvs debess attēls 00:01:44:22,00:01:48:02,ar tumšām zvaigznēm uz gaiša fona. 00:01:48:04,00:01:51:14,Taču patiesais ieguvums ir tas, ka fotogrāfisko plati var 00:01:51:16,00:01:53:24,eksponēt stundām ilgi. 00:01:54:00,00:01:56:18,Kad jūs skatāties uz nakts debesi ar neapbruņotām acīm 00:01:56:18,00:01:59:16,un tās ir adaptējušās tumsai, jūs nevarat saskatīt vairāk un vairāk, 00:01:59:16,00:02:02:08,skatoties ilgāk un ilgāk. 00:02:02:10,00:02:05:06,Bet ar fotogrāfisko plati jūs tieši to varat izdarīt. 00:02:05:08,00:02:08:12,Jūs varat vākt un papildināt gaismu stundām ilgi. 00:02:08:14,00:02:12:22,Tādējādi garāka ekspozīcija parādīs vairāk un vairāk zvaigžņu. 00:02:12:22,00:02:14:04,Un vēl. 00:02:14:04,00:02:15:06,Un vēl. 00:02:15:08,00:02:17:08,Un vēl vairāk. 00:02:18:08,00:02:22:00,20. gadsimta piecdesmitajos gados Palomara observatorijā Šmita teleskopu 00:02:22:02,00:02:25:04,izmantoja, lai nofotografētu visu debess ziemeļu puslodi. 00:02:25:06,00:02:30:02,Gandrīz 2000 fotogrāfisko plašu, katra gandrīz stundu eksponēta. 00:02:30:02,00:02:32:24,Līdz šim neapzinātas bagātības atklājums. 00:02:32:24,00:02:37:02,Fotografēšana pārvērta novērošanas astronomiju par īstu zinātni. 00:02:37:04,00:02:41:12,Objektīvu, mērāmu un atkārtojamu. 00:02:41:14,00:02:43:06,Taču sudrabs bija visai mazjūtīgs. 00:02:43:06,00:02:45:12,Bija vajadzīga pacietība. 00:02:47:02,00:02:49:22,Digitālā revolūcija visu izmainīja. 00:02:49:22,00:02:51:16,Silīcijs nāca sudraba vietā. 00:02:51:18,00:02:54:12,Pikseļi aizvietoja graudiņus. 00:02:56:08,00:03:00:00,Pat parastajās fotokamerās vairs nelieto fotofilmas. 00:03:00:02,00:03:03:14,Tā vietā attēlus reģistrē gaismas jutīgās mikroshēmas: 00:03:03:14,00:03:07:20,lādiņsaites matricas jeb CCD. 00:03:07:22,00:03:11:14,Profesionāļu CCD ir ārkārtīgi jutīgi. 00:03:11:16,00:03:14:16,Un lai tos padarītu vēl jutīgākos, tos atdzesē 00:03:14:16,00:03:17:24,līdz zemām temperatūrām, lietojot šķidro slāpekli. 00:03:18:00,00:03:20:18,Gandrīz katrs fotons tiek reģistrēts. 00:03:20:18,00:03:25:16,Iznākumā ekspozīcijas var būt daudz īsākas. 00:03:25:18,00:03:29:12,Tas, ko Palomara observatorijas debess apskatā sasniedza vienā stundā, 00:03:29:14,00:03:33:04,ar CCD izdarāms pāris minūtēs, 00:03:33:04,00:03:35:14,lietojot mazāku teleskopu. 00:03:35:14,00:03:38:02,Tomēr silīcija revolūcija nav beigusies. 00:03:38:04,00:03:41:02,Astronomi izgatavojuši milzīgas CCD kameras ar 00:03:41:04,00:03:43:14,simtiem miljonu pikseļu. 00:03:43:14,00:03:46:08,Un būs vēl vairāk. 00:03:48:02,00:03:52:14,Digitālo attēlu milzīgā priekšrocība ir tā, ka tie ir, nu, digitāli. 00:03:52:14,00:03:55:20,Tie visi ir gatavi apstrādei ar datoriem. 00:03:55:20,00:03:58:20,Astronomi lieto īpašas programmas, lai 00:03:58:20,00:04:00:22,analizētu savus debess novērojumus. 00:04:00:22,00:04:05:02,Palielināšana, kontrasta mainīšana paver sīkākās detaļas 00:04:05:04,00:04:07:16,miglājos un galaktikās. 00:04:07:18,00:04:11:06,Kodēšana ar krāsām pastiprina un parāda struktūras, kas 00:04:11:06,00:04:13:16,citādi būtu grūti saskatāmas. 00:04:13:16,00:04:17:22,Turklāt, kombinējot viena un tā paša objekta vairākus attēlus, kas 00:04:17:22,00:04:20:10,uzņemti caur dažādiem krāsu filtriem, iespējams 00:04:20:12,00:04:24:08,radīt iespaidīgas kompozīcijas, kas ir uz robežas 00:04:24:10,00:04:26:18,starp zinātni un mākslu. 00:04:26:20,00:04:29:22,Arī jums var būt ieguvums no digitālās astronomijas. 00:04:29:24,00:04:33:24,Nekad nav bijis tik viegli sev par prieku iegūt 00:04:33:24,00:04:35:20,apbrīnojamus kosmosa attēlus. 00:04:35:22,00:04:40:02,Visuma bildes viegli dabūjamas peles klikšķa attālumā! 00:04:40:16,00:04:44:04,Robotteleskopi, kas apgādāti ar jutīgiem elektroniskiem detektoriem 00:04:44:06,00:04:47:20,katru brīdi, arī pašreiz, uzrauga debesi. 00:04:47:22,00:04:50:22,Slouna teleskops Ņūmeksikā ir nofotografējis 00:04:50:24,00:04:54:00,un reģistrējis katalogā vairāk nekā simt miljonu debess objektu, 00:04:54:02,00:04:58:04,izmērījis attālumu līdz miljoniem galaktiku, un atklājis 00:04:58:06,00:05:01:12,simtiem tūkstošu jaunu kvazāru. 00:05:01:12,00:05:04:00,Bet ar vienu apskatu nepietiek. 00:05:04:02,00:05:07:10,Visums ir vienmēr mainīgs. 00:05:07:12,00:05:11:06,Ledainās komētas nāk un iet 00:05:11:06,00:05:13:16,savu ceļu. 00:05:13:18,00:05:16:18,Paskrien garām asteroīdi. 00:05:16:20,00:05:20:14,Tālās citplanētas riņķo ap savām mātes zvaigznēm, reizēm 00:05:20:16,00:05:22:22,aizsedzot daļu no zvaigznes gaismas. 00:05:22:24,00:05:28:20,Pārnovas eksplodē, bet citur dzimst jaunas zvaigznes. 00:05:28:20,00:05:37:24,Pulsāri uzzibsnī, detonē gamma staru uzliesmotāji ... melnajos caurumos notiek akrēcija. 00:05:38:00,00:05:41:18,Lai izsekotu šīm dabas grandiozām rotaļām, astronomi 00:05:41:20,00:05:45:06,vēlas izdarīt pilnas debess apskatus katru gadu. 00:05:45:08,00:05:46:21,Vai katru mēnesi. 00:05:46:22,00:05:48:16,Vai divreiz nedēļā. 00:05:48:16,00:05:53:20,Vismaz tāds ir ambiciozais mērķis Lielajam Sinoptiskā Apskata Teleskopam - LSST. 00:05:53:22,00:05:59:10,Ja tas būs pabeigts 2015. gadā, tā trīs gigapikseļu kamera atvērs 00:05:59:10,00:06:02:02,tīmekļa kameras logu uz Visumu. 00:06:02:04,00:06:05:24,Piepildot ne tikai astronomu sapņus, šis spoguļteleskops 00:06:06:00,00:06:11:02,ik pa trim naktīm fotografēs gandrīz visu debesi.