//Font select and font size $FontName = Arial $FontSize = 30 //Character attributes (global) $Bold = FALSE $UnderLined = FALSE $Italic = FALSE //Position Control $HorzAlign = Center $VertAlign = Bottom $XOffset = 0 $YOffset = 0 //Contrast Control $TextContrast = 15 $Outline1Contrast = 8 $Outline2Contrast = 15 $BackgroundContrast = 0 //Effects Control $ForceDisplay = FALSE $FadeIn = 0 $FadeOut = 0 //Other Controls $TapeOffset = FALSE //$SetFilePathToken = <<:>> //Subtitles 00:00:00:00,00:00:04:19,5. Redzot neredzamo 00:00:06:08,00:00:09:02,Kad jūs klausāties savu mīļāko mūziku, jūsu ausis uztver 00:00:09:03,00:00:12:20,ļoti plašu frekvenču diapazonu – no viszemākās basa rīboņas 00:00:12:21,00:00:16:03,līdz pat augstāko toņu vibrācijām. 00:00:16:04,00:00:18:24,Tagad iedomājieties, ka jūsu ausis uztver tikai ļoti ierobežotu 00:00:19:08,00:00:20:23,frekvenču diapazonu. 00:00:20:24,00:00:23:13,Jūs nesaklausītu lielāko daļu skaņu burvības! 00:00:23:14,00:00:27:00,Bet tieši šādā situācijā strādā astronomi. 00:00:27:01,00:00:30:04,Mūsu acis uztver tikai ļoti šauru 00:00:30:05,00:00:33:00,gaismas frekvenču diapazonu – redzamo gaismu. 00:00:33:01,00:00:35:14,Taču mēs neredzam cita veida 00:00:35:15,00:00:37:15,elektromagnētisko starojumu. 00:00:37:16,00:00:40:16,Tomēr Visumā ir daudz objektu, kas izstaro 00:00:40:17,00:00:43:24,citās elektromagnētiskā spektra daļās. 00:00:44:00,00:00:47:19,Piemēram, 20. gadsimta 30. gados nejauši tika atklāti 00:00:47:20,00:00:51:06,no kosmosa dziļumiem nākoši radioviļņi. 00:00:51:07,00:00:53:24,Daļai no šiem viļņiem ir tāda pati frekvence kā jūsu iecienītākajai 00:00:54:00,00:00:57:04,radiostacijai, bet tie ir vājāki, un, protams, tie 00:00:57:05,00:00:59:07,nav klausāmi. 00:01:00:12,00:01:03:24,Lai uztvertu Visuma radioviļņus, jums ir nepieciešams īpašs 00:01:04:00,00:01:06:14,uztvērējs - radioteleskops. 00:01:06:16,00:01:10:24,Mūsdienās visu, izņemot visgarāko, viļņu radioteleskops ir vienkāršs šķīvis. 00:01:11:00,00:01:14:02,Tas ir līdzīgs optiskā teleskopa galvenajam spogulim. 00:01:14:04,00:01:18:10,Bet, tā kā radioviļņi ir daudz garāki par redzamās gaismas viļņiem, 00:01:18:10,00:01:21:06,šķīvja virsmai nav jābūt gandrīz tikpat gludai 00:01:21:08,00:01:23:00,kā spoguļa virsmai. 00:01:23:02,00:01:25:16,Un tāpēc ir daudz vienkāršāk uzbūvēt 00:01:25:16,00:01:30:20,lielu radioteleskopu nekā lielu optisko teleskopu. 00:01:30:20,00:01:34:24,Radio diapazonā ir arī daudz vienkāršāk veikt interferometriju. 00:01:34:24,00:01:38:02,Tā ir novērojumu detalizētības palielināšana, 00:01:38:02,00:01:41:24,apvienojot divu atsevišķu teleskopu novērojumu datus tā, it kā 00:01:42:00,00:01:45:14,tie būtu daļa no viena liela šķīvja. 00:01:45:14,00:01:48:16,Piemēram, Ļoti liela režģa (Very Large Array – VLA) radioteleskops Ņūmeksikā sastāv no 00:01:48:16,00:01:53:18,27 atsevišķām 25 metru diametra antenām. 00:01:53:18,00:01:56:24,Katru antenu var darbināt atsevišķi, un 00:01:57:00,00:02:00:10,tā visplašākajā konfigurācijā režģis veido virtuālu šķīvi 00:02:00:12,00:02:04:20,ar 36 kilometru diametru. 00:02:04:22,00:02:07:14,Kā tad īsti izskatās Visums radio diapazonā? 00:02:07:16,00:02:12:00,Vispirms jau mūsu Saule spīd ļoti spoži radioviļņos. 00:02:12:02,00:02:14:18,Tāpat radioviļņus izstaro arī mūsu Piena Ceļa Galaktikas centrs. 00:02:14:18,00:02:16:10,Bet piemēru ir vēl vairāk. 00:02:16:12,00:02:20:12,Pulsāri ir ļoti blīvas zvaigznes, kas izstaro radioviļņus 00:02:20:12,00:02:22:16,tikai šauros kūļos. 00:02:22:16,00:02:25:20,Bez tam tie rotē ar ātrumu līdz pat vairākiem simtiem 00:02:25:20,00:02:27:18,apgriezienu sekundē. 00:02:27:18,00:02:31:20,Īstenībā pulsāri izskatās kā rotējošas radiobākas. 00:02:31:22,00:02:35:08,Mēs redzam to regulāros un ātros 00:02:35:08,00:02:38:08,ļoti īso radioviļņu impulsus. 00:02:38:10,00:02:40:16,No šejienes arī cēlies pulsāra nosaukums. 00:02:40:16,00:02:43:08,Radiostarojuma avots, kas pazīstams kā Kasiopejas A, patiesībā ir 00:02:43:10,00:02:47:16,17. gadsimtā uzliesmojušās pārnovas paliekas. 00:02:47:16,00:02:52:06,Centaura A, Gulbja A un Jaunavas A ir milzu galaktikas, kas 00:02:52:06,00:02:54:16,izstaro ļoti spēcīgu radiostarojumu. 00:02:54:16,00:02:59:24,Katras minētās galaktikas centrā atrodas masīvs melnais caurums. 00:03:00:00,00:03:04:00,Dažas radiogalaktikas un kvazāri ir tik jaudīgi, ka 00:03:04:02,00:03:09:08,to signālus var uztvert 10 miljardu gaismas gadu attālumā. 00:03:09:08,00:03:12:22,Visumu piepilda arī vāja, relatīvi īsu 00:03:12:24,00:03:15:08,radioviļņu šņākoņa. 00:03:15:08,00:03:18:04,Tas ir kosmiskais mikroviļņu fons, 00:03:18:04,00:03:20:10,Lielā Sprādziena atbalss - 00:03:20:10,00:03:24:14,Visuma karstā sākuma atblāzma. 00:03:26:02,00:03:30:10,Katra spektra daļa ietver savu informāciju. 00:03:30:10,00:03:33:24,Milimetru un submilimetru viļņos astronomi pēta 00:03:33:24,00:03:37:02,galaktiku veidošanos Visuma agrākajos posmos, kā arī mūsu Piena Ceļa 00:03:37:04,00:03:41:06,zvaigžņu un planētu izcelsmi. 00:03:41:06,00:03:45:10,Bet lielāko šī starojuma daļu aiztur Zemes atmosfērā esošie ūdens tvaiki. 00:03:45:12,00:03:48:10,Lai to novērotu, jums jāatrod augsta un sausa vieta, 00:03:48:10,00:03:51:08,piemēram, Ljano de Čahnator observatorija. 00:03:51:10,00:03:54:24,Piecu kilometru augstumā virs jūras līmeņa šajā sirreālajā plakankalnē 00:03:54:24,00:03:57:24,Čīles ziemeļos tiek būvēts ALMA - 00:03:58:00,00:04:00:22,Atakamas Lielais milimetru viļņu režģa (Atacama Large Millimeter Array) radioteleskops. 00:04:00:22,00:04:05:22,Pēc tā pabeigšanas 2014. gadā ALMA būs vislielākā jebkad uzbūvētā 00:04:05:22,00:04:08:08,astronomiskā observatorija. 00:04:08:20,00:04:13:24,Saskaņoti darbosies 64 simts tonnu smagas antenas. 00:04:13:24,00:04:17:22,Milzīgas pārvietojamas platformas tās izvietos teritorijā, kuras izmēri līdzinās Londonai, lai 00:04:17:24,00:04:20:20,palielinātu attēla detaļas, vai sakārtos tās cieši kopā, 00:04:20:22,00:04:23:00,lai nodrošinātu plašāku redzeslauku. 00:04:23:02,00:04:27:06,Katra kustība tiks veikta ar milimetra precizitāti. 00:04:28:16,00:04:32:04,Daudzi objekti Visumā izstaro arī infrasarkanajā diapazonā. 00:04:32:06,00:04:35:24,Viljama Heršela atklātais infrasarkanais starojums tiek bieži dēvēts arī par 00:04:36:00,00:04:40:18,siltuma starojumu, jo to izstaro visi relatīvi siltie objekti, 00:04:40:18,00:04:43:02,ieskaitot cilvēkus. 00:04:45:20,00:04:49:06,Jūs, iespējams, zināt par infrasarkano starojumu daudz vairāk, nekā jūs domājat. 00:04:49:08,00:04:52:06,Uz Zemes šo starojumu izmanto 00:04:52:08,00:04:55:04,nakts redzamības brilles un kameras. 00:04:55:06,00:04:59:04,Taču, lai uztvertu vāju infrasarkano starojumu no tāliem objektiem, astronomiem 00:04:59:06,00:05:02:24,ir nepieciešami ļoti jūtīgi detektori, kas ir atdzesēti līdz dažiem grādiem 00:05:03:00,00:05:08:00,virs absolūtās nulles, lai apslāpētu pašu detektoru izstaroto siltumu. 00:05:10:22,00:05:15:18,Mūsdienās vislielākie optiskie teleskopi ir aprīkoti arī ar infrasarkanajām kamerām. 00:05:15:18,00:05:19:08,Tās jums ļauj redzēt cauri kosmisko putekļu mākonim, atklājot 00:05:19:10,00:05:24:06,jaundzimušās zvaigznes tā iekšienē, kuras nav novērojamas ar optisko teleskopu. 00:05:24:06,00:05:29:02,Piemēram, aplūkosim šī ievērojamā zvaigžņu veidošanās apgabala Oriona zvaigznājā optisko attēlu. 00:05:29:04,00:05:31:10,Bet, lūk, cik atšķirīgi tas izskatās, raugoties caur 00:05:31:12,00:05:34:02,infrasarkano kameru! 00:05:34:04,00:05:37:08,Novērojumi infrasarkanajā diapazonā ir ļoti noderīgi, lai pētītu 00:05:37:08,00:05:39:24,vistālākās galaktikas. 00:05:39:24,00:05:45:00,Tikko izveidojušās zvaigznes jaunās galaktikās spīd ļoti spoži ultravioletajā diapazonā. 00:05:45:02,00:05:49:00,Bet tad šai ultravioletajai gaismai ir jāveic miljardiem kilometru, 00:05:49:02,00:05:50:16,šķērsojot Visumu, kas izplešas. 00:05:50:18,00:05:54:14,Visuma izplešanās izstiepj gaismas viļņus tā, ka brīdī, 00:05:54:14,00:05:59:06,kad mēs tos uztveram, tie ir nobīdīti uz tuvo infrasarkano diapazonu. 00:06:00:14,00:06:04:06,Šis elegantais instruments ir MAGIC teleskops Lapalmā. 00:06:04:08,00:06:06:24,Tas debesīs meklē kosmiskos gamma starus - 00:06:06:24,00:06:10:20,visenerģētiskāko dabā sastopamo starojumu. 00:06:12:08,00:06:14:24,Par laimi, letālos gamma starus aiztur 00:06:14:24,00:06:16:08,Zemes atmosfēra. 00:06:16:08,00:06:20:00,Bet tie atstāj pēdas, kuras pēta astronomi. 00:06:20:02,00:06:23:00,Sasniedzot Zemes atmosfēru, tie veido 00:06:23:02,00:06:24:16,enerģētisku daļiņu kaskādes. 00:06:24:18,00:06:29:08,Tās savukārt veido vāju starojumu, kuru uztver MAGIC. 00:06:30:22,00:06:34:16,Šī ir Pjēra Ožē (Pierre Auger) observatorija Argentīnā. 00:06:34:16,00:06:37:02,Tas pat neizskatās pēc teleskopa. 00:06:37:02,00:06:42:24,Pjēra Ožē observatorijā ir 1600 detektoru, kas izvietoti vairāk nekā 3000 00:06:42:24,00:06:44:06,kvadrātkilometru plašā teritorijā. 00:06:44:08,00:06:48:14,Tie uztver kosmisko staru daļiņas no tālām pārnovām 00:06:48:14,00:06:50:12,un melnajiem caurumiem. 00:06:51:16,00:06:56:10,Un kā ar neitrīno detektoriem, kas iebūvēti dziļās šahtās vai okeānā, 00:06:56:12,00:06:59:18,vai Antarktīdas ledū. 00:06:59:20,00:07:01:22,Vai jūs tos sauktu par teleskopiem? 00:07:01:24,00:07:03:10,Kāpēc gan nē? 00:07:03:12,00:07:07:20,Galu galā tie novēro Visumu, kaut arī tie neuztver informāciju no 00:07:07:20,00:07:10:02,elektromagnētiskā spektra. 00:07:10:02,00:07:13:22,Neitrīno ir grūti uztveramas daļiņas, kas rodas Saulē 00:07:13:24,00:07:16:06,un pārnovu uzliesmojumos. 00:07:16:08,00:07:19:20,Tās radās pat pašā Lielajā Sprādzienā. 00:07:19:22,00:07:24:16,Atšķirībā no citām elementārdaļiņām neitrīno var šķērsot 00:07:24:16,00:07:29:16,vielu, pārvietoties gandrīz ar gaismas ātrumu, un tiem nav elektriskā lādiņa. 00:07:29:18,00:07:34:06,Kaut arī šīs daļiņas ir grūti pētīt, to ir ārkārtīgi daudz. 00:07:34:06,00:07:38:04,Ik sekundi caur jums iziet vairāk nekā 50 triljonu 00:07:38:04,00:07:40:14,elektronu neitrīno no Saules. 00:07:40:16,00:07:44:20,Visbeidzot, astronomi un fiziķi ir apvienojuši spēkus, lai uzbūvētu 00:07:44:22,00:07:46:16,gravitācijas viļņu detektorus. 00:07:46:16,00:07:50:16,Šie "teleskopi" nenovēro starojumu un neuztver daļiņas. 00:07:50:16,00:07:55:06,Tie mēra sīkus vilnīšus pašā laiktelpas struktūrā, 00:07:55:06,00:08:00:24,kuras ideju paredzēja Alberta Einšteina vispārīgā relativitātes teorija. 00:08:01:00,00:08:05:04,Ar iespaidīgu instrumentu dažādību astronomi ir padarījuši pieejamu pilnu 00:08:05:04,00:08:10:24,elektromagnētiskā starojuma spektru, un uzdrošinājušies pat vēl vairāk. 00:08:11:00,00:08:15:06,Taču dažus novērojumus vienkārši nevar veikt no Zemes. 00:08:15:06,00:08:16:20,Kāds ir risinājums? 00:08:16:22,00:08:19:06,Kosmiskie teleskopi.